Dzīvoju skaistajos Latvijas laukos Salacgrīvas pusē, bet dzimusi, augusi vienā no visromantiskākajām pilsētām – Cēsīs. Un patiešām esmu neglābjama romantiķe. Audzēju un kopju bērnus, puķes un kultūru. Mani iedvesmo ceļošana dabā, laikā un pa ceļam sastaptie ļaudis. Sev un citiem novēlu mazāk čīkstēt, vairāk dziedāt. Par pieredzi un nonākšanu dziesminieku vidē. Tas būtu garš stāsts, bet ir vairāki pieturas punkti, kas man ļāvuši līdz tam atnākt:
- Dziesmotais un kulturālais mantojums, ko esmu saņēmusi no saviem senčiem, vecvecākiem,
vecākiem. Un joprojām saņemu, piemēram, korī; - Vecā, zaļā ģitāra, ko reiz atvedu no Īrijas;
- Piedalīšanās dažādos interesantos notikumos un konkursos (“Cēsu dziesma” ,“Ģitāristu sesija”, “Sudraba kaija”, “Bardu rudens”);
- “Austrasdienas” 2020. gadā un jauno dziesminieku konkurss. Un šī, joprojām, tik ļoti sirdi sildošā – satikšanās. Pēc tam arī pirmais dziesmas ieraksts Liepājā;
- 2021. gadā ar pašas spēkiem, līdzekļiem un lielu Reiņa Jaunā palīdzību tapa mini albums “Ver laime zemenes uz smilgām”, lai piefiksētu un saglabātu daļiņu no savām dziesmām Dziesmu sacerēšana un dziedāšana man dod garīgu piepildījumu, glābj, mierina, stiprina, apbur. Tas ir veids kā pastāstīt stāstus, veltīt mīlestību un paturēt mirkļus kā mazas mīļas fotogrāfijas.
