Ēriks raksta: “Dziesminieku koncertus labprāt apmeklējis jau no agras jaunības. Tolaik man pat sapņos nerādījās, ka pats kādreiz uzstāšos kā bards. Tā nu mana dzīve iegrozījās, ka ģitāras spēli es sāku iepazīt, krietni pārsniedzis 40 gadu slieksni. Un arī tad, sākot apgūt instrumentu, nebija domas par publisku uzstāšanos un dziesmu sacerēšanu. Bet brīnumi notiek! Dziesmas pieteicās un ar laiku nevaldāmi aicināja mani tās kādam nodziedāt. Te nu es esmu!!! Turpinu ļauties muzicēšanas brīnumainajam priekam!!!”
